Visa viltība šeit ir tajā apstāklī, ka, tiklīdz organisms pārtrauks uzņemt cukuru un pieradīs taukus izmantot kā galveno enerģijas avotu, Jūs pārstāsiet ēdienam pievērst tik lielu uzmanību. Jūs turpināsiet izbaudīt ēdienu, bet vairs nebūsiet no tā atkarīgi, jo bada sajūta radīsies arvien retāk un nebūs tik akūta, izdosies pieēsties daudz ātrāk, turklāt Jūs vēderā neizjutīsiet ne mājienus no smaguma sajūtas, nekļūsiet miegaini vai pat trulumu, kas parasti rodas pēc parastas, kārtīgas maltītes.
Cukurs un ciete ir visefektīvākā degviela, ātri izšķīst, ātri sadeg, bet tikpat ātri var arī uzkrāties tauku veidā, ja pat tikai nedaudz ir pārsniegts nepieciešamais pārtikas daudzums – tā ir iekārtota vielmaiņa. Tieši tādēļ, pateicoties krasam cukura līmeņa lēcienam asinīs, mēs izjūtam bezmaz vai kā narkotisko vielu efekta izraisītu baudu pēc tam, kad esam apēduši kādu saldu, no miltiem vai cietes (kartupeļiem) gatavotu ēdienu. Organisms uz to reaģē, enerģiski izstrādājot insulīnu. Drīz vien, tā iedarbībā, cukura līmenis strauji krītas, un mēs izjūtam nekontrolējamu bada sajūtu, reizēm jau divas vai trīs stundas pēc tam, kad, kā Jums ir liecies, esat pieēdušies līdz ūkai. Mūsdienu cilvēks tā arī pavada visu savu mūžu šajās insulīna šūpolēs – starp eiforiju un badu. Taču insulīns ne tikai regulē cukura līmeni asinīs, bet saskaņā ar daudziem pētījumiem, tas ir ļoti svarīgs faktors, kādēļ rodas liekais svars.
Tauki, atšķirībā no ogļhidrātiem, sadalās ļoti lēni, bet pats galvenais – tūdaļ pēc ēšanas tie neizraisa krasu cukura līmeņa celšanos asinīs. Glikozes līmenis joprojām ir aptuveni nemainīgs, kas ļauj izrauties no ierastās ēdiena radītās narkotiskās sajūsmas apburtā loka, miegainības un pēc kāda laika radušās trauksmainās bada lēkmes. Lai arī cik paradoksāli tas nebūtu, tieši dabiska trekna pārtika un ar šķiedrām bagāti dārzeņi ļauj vienlaicīgi izjust gan vieglumu, gan ilgstošu, stabilu sāta sajūtu. Turklāt trekna pārtika neizraisa cukura līmeņa pieaugšanu asinīs, kā arī neprovocē lieka insulīna izstrādāšanu un nepaaugstina audu noturību pret insulīnu (otrā tipa cukura diabēta rašanās cēloņi). Citiem vārdiem sakot, tieši LCHF kalpo kā cukura diabēta profilakse.
LCHF lieliski noder, no vienas puses, hedonistiem, kuriem garšo gaļas delikateses un pamatīgi steiki, jebkādas treknuma pakāpes zivis, sviests un salāti ar īpašām mērcēm, bet no otras puses, LCHF ir noderīga arī gīkiem, kuri neuztraucas par ēdienu un tam gribētu tērēt pēc iespējas mazāk laika.