Te darbojas tāda pati loģika kā ar ēdienu – jebkādi nesaldināti dzērieni jebkurā saprātīgā apjomā. Ja esat iecienījis dažāda stipruma tēju vai kafiju kaut ar pašu treknāko saldo krējumu – tā nav problēma, galvenais pierodiet nelikt klāt cukuru. Pieredzējušāki un advancētāki lietotāji kafiju gatavo ar kakao vai kokosriekstu sviestu – un to jau ir pagrūti nosaukt par dzērienu, bet, ticiet, tas arī ir ļoti garšīgs.

Kopumā, atradinoties no sulām, kokakolas un tamlīdzīgiem cukurotajiem dzērieniem, sāksiet vairāk novērtēt tīru ūdeni. Brīdī, kad no galda pazūd cukurtrauks, izsmalcinātā tējas un kafijas garša kļūst burtiski taustāma un sagādā vairāk baudas.

Labā ziņa ir tāda, ka LCHF diētas filozofija nav pretrunā ar stipro dzērienu lietošanu. Alkohols pats par sevi ir kalorijām bagāts produkts, tas tiesa, tomēr tā kā kalorijas mēs neskaitām, alkoholiskos dzērienus varam atļauties.

Vienīgais, kam tiešām ir nozīme, ir cukura saturs dzērienā. Piemēram, glāzē vermuta vai portvīna ir ne mazāk kā 13-15 gramu ogļhidrātu, sambuka porcijā (100g) – 40 grami, bet pašā vieglākajā liķierī – visi 50 grami. Glazē sausā vīna ir tikai 2,2 – 4 grami ogļhidrātu, off-dry tipa vīnos – 5 līdz 6 grami. Taču destilētajos dzērienos (viskijā, rumā, džinā, degvīnā, konjakā, tekilā) ogļhidrātu praktiski nav.

Atgriežoties pie LCHF idejas, kokakolas kokteiļus, saldos tonikus un sulas nāksies aizstāt ar tīrākiem dzērieniem – izlasītiem sausajiem vīniem un stipro alkoholu, kuru pēc vēlēšanās varat atšķaidīt ar nesaldinātu gāzēto ūdeni.

Tajā pat laikā jāatceras par mērenību, jo organisms no alkohola saņemto enerģiju patērē pirmām kārtām, bet no ēdiena – tikai pēc tam. Tāpēc, ja vēlaties notievēt, pat it kā “pareizais” alkohols var šo procesu palēnināt.

Ir novērots, ka organisms ar ketogēno vielmaiņu ir daudz jutīgāks pret alkoholu, jūs vienkārši ātrāk noreibstat. No otras puses, cukura problēma ir tā, ka tas iedarbojas uz smadzenēm līdzīgi kā daudzas narkotikas. Zinātniski pierādīts (par to mēs arī vēl rakstīsim sīkāk), ka saldummīļu smadzenēm jau ir lielāka nosliece uz atkarībām nekā tiem cilvēkiem, kas saldumus neēd. Un otrādāk, pievēršoties ketogēnajai diētai (LCHF), kļūst vieglāk kontrolēt ne tikai tieksmi pēc saldumiem, bet arī pēc grādīgajiem dzērieniem, vieglāk atmest smēķēšanu un tml.

Atsevišķs stāsts ir par alu. Vispārīgi runājot, alus nav īpaši savienojams ar LCHF ideāliem. Runa nav tikai par to, ka “alus ir dzīva maize”: papētot vairāk, var secināt, ka alū pat nav nemaz tik daudz ogļhidrātu – no 0,9 līdz 6,7 gramu uz 100 ml, atkarībā no šķirnes. Piemēram, Budweiser Light ir tikai 1,9 grami, kas ir daudz mazāk nekā sulās un kolā, taču problēma slēpjas tajā, ka alu parasti dzer pārāk daudz. Puslitrā kausa vidējā statistiskā alus ir jau aptuveni 17,5 gramu ogļhidrātu. Un reti kurš aprobežojas tikai ar vienu alus glāzi. Tātad, galvenā alus problēma – to ir pieņemts dzert daudz. Tāpēc nav vērts to darīt vispār.