Kā nomest lieko svaru?

Jums ir problēmas ar svara zaudēšanu? Vai arī jūs vēlaties zaudēt to ātrāk? Šeit atradīsiet 17 labākos padomos.

Viegli pateikt: “Es tievēju”, bet vēl grūtāk to ir izdarīt. Problēma ir tajā, ka daudzi pieļauj dažādas kļūdas, mēģinot nomest liekos kilogramus. Novēršot šīs kļūdas, jūs noteikti sāksiet zaudēt svaru vai arī paātrināsiet šo procesu.

Balstoties desmit gadu pieredzē un ārstējot pacientus ar aptaukošanos, lasot zinātniskos rakstus un apmeklējot konferences, kā arī apspriežot šo problēmu ar pasaules līmeņa ekspertiem, esmu noformulējis šos principus, lai veiksmīgi zaudētu svaru.

Sāciet tos ievērot pēc kārtas – ar pašu pirmo (un galveno) un virzieties uz priekšu tik tālu, cik uzskatāt par nepieciešamu. Kas to lai zina, varbūt jums pilnīgi pietiks arī ar viena punkta ievērošanu?

1. noteikums: izvēlieties zema ogļhidrātu satura produktus

Ja jūs vēlaties zaudēt svaru, jums ir jāsāk aratsacīšanos no cukura un cietes. Tā nav jauna ideja: neskaitāmām diētām, kas balstās uz ogļhidrātu ierobežošanu uzturā, jau ir vairāk, kā pusotra simta gadu sena vēsture. Taču jaunums ir tajā, ka vismaz 17 mūsdienu pētījumos pierādīts, ka tas ir labākais veids kā nomest lieko svaru – samazinot ogļhidrātu daudzumu ēdienā.

Protams, jūs varat zaudēt svaru arī ievērojot jebkuru citu diētu, vienkārši ēdot mazāk un vairāk tērējot enerģiju, vai ne? Problēma šajā vienkāršotajā padomā ir tā, ka tā vien šķiet, ka netiek pamanīts zilonis trauku veikalā: Bads. Lielākajai daļai cilvēku nepatīk “ēst mazāk”, jo tas nozīmē mūžam būt izsalkušam. Šī diēta ir piemērota mazohistiem. Agrāk vai vēlāk normāls cilvēks padodas.

Galvenā zema ogļhidrātu satura diētas priekšrocība ir tā, ka tā piespiež jūs vēlēties ēst mazāk. Pat bez kaloriju skaitīšanas lielāka daļa cilvēku ar lieko svaru, ievērojot zema ogļhidrātu satura diētu, apēd daudz mazāk. Cukurs un ciete var pastiprināt izsalkuma sajūtu, taču izvairoties no tiem, jūsu varat ierobežot apetīti līdz saprātīgam līmenim. Ja jūsu organisms nevēlas apēst vairāk kaloriju kā nepieciešams, jums nav jāapgrūtina sevi ar to skaitīšanu. Protams, kalorijas ir svarīgas, bet nav nepieciešams tās skaitīt.

Pētījums, kas tika veikts 2012.gadā, arī parādīja, ka cilvēki, kas ievēro zema satura ogļhidrātu diētu, ikdienā sadedzina par 300 kalorijām vairāk – pat miera stāvoklī! Kā pastāstīja viens no šī pētījuma dalībniekiem, Hārvardas profesors, tādu pašu kaloriju daudzumu cilvēks sadedzina vienasstundas vidējas intensitātes fizisko aktivitāšu laikā.Iedomājieties vienpar šādu bonusu: vienas treniņa stundas ieguvums bez jebkādas piepūles.

Secinājums: zema ogļhidrātu satura diēta samazina izsalkuma sajūtu un ļauj ēst mazāk, neprasot nekādu piepūli. Un pat palielina tauku dedzināšanu miera stāvoklī. Viens pētījums pēc otra parāda, ka ogļhidrātu samazināšana – tas ir saprātīgs veids, kā zaudēt svaru, kā arī iespēja uzlabot svarīgus veselības rādītājus.

2.noteikums: ēdiet tikai tad, kad jūtat izsalkumu

Nebadojieties. Visbiežākā kļūda iesācēju vidū – samazināt ogļhidrātu daudzumu un joprojām izvairīties no taukiem. Problēma tā, ka tauki un ogļhidrāti ir organisma galvenie enerģijas ieguves avoti. Un tam ir nepieciešams vismaz viens no abiem.

Maz ogļhidrātu un maz tauku = bads

Vienlaicīgi izvairoties no ogļhidrātiem un taukiem, jūs iegūstat badu, nepārvaramu tieksmi uz ēdienu un spazmas vēderā. Agrāk vai vēlāk cilvēki neiztur un padodas. Risinājums slēpjas tajā, ka jāēd vairāk dabīgo tauku, līdz jums rodas sāta sajūta.

Tie var būt:

• sviests
• neattaukots saldais krējums
• olīveļļa
• gaļa (kopā ar taukiem)
• trekna zivs
• bekons
• olas
• kokosriekstu eļļa un tml.

Vienmēr ēdiet tik daudz, līdz rodas sāta sajūta, īpaši sākumā. Ievērojot šo likumu zema ogļhidrātu satura diētas laikā, jūs sadedzināsiet visus taukus kā organisma degvielu, jo insulīna līmenis – hormons, kas regulē rezerves tauku uzkrāšanos, – būs zems.

Tādējādi jūsu organisms iemācīsies strādāt uz tauku rēķina, un jūs tos dedzināsiet bez izsalkuma sajūtas.

Jūs joprojām baidāties no piesātinātajiem taukiem? Nevajag. Bailes no piesātinātajiem taukiem balstās uz novecojušu teoriju, kuru ir apgāzusi mūsdienu zinātne. Sviests – lielisks ēdiens. Tomēr, ja dodat priekšroku nepiesātinātajiem taukiem (olīveļļai, avokado, treknai zivij), droši izvēlaties arī tos. To var nosaukt arī par Vidusjūras zema ogļhidrātu satura diētu, kas arī darbojas lieliski.

Izsalkumam var būt arī pretēja nozīme: ja neesat izsalcis, jums ēst nevajag. Tievēšanas laikā jūs atkal varēsiet uzticēties savai izsalkuma un sāta sajūtai. Varēsiet mierīgi ēst tik reizes dienā, cik tieši jums nepieciešams.

Ir cilvēki, kas ēd trīs reizes dienā un periodiski iekož vēl starp ēdienreizēm (ņemiet vērā, ka arī ātrās uzkodas var būt taukiem bagātas un ar zemu ogļhidrātu saturu). Citi ēd vienu vai divas reizes dienā un starp ēdienreizēm nekad neko papildus neēd. Ēdiet kā vien vēlaties, bet tikai tad, kad patiesi to gribat.

3. noteikums: ēdiet dabisku ēdienu

Vēl viena bieži sastopama kļūda zema ogļhidrātu satura produktos – kļūt par speciālo “zema ogļhidrātu satura” produktu reklāmas upuri. Atcerieties: efektīva zema ogļhidrātu satura lietošana ātrai svara zaudēšanai balstās uz dabisku ēdienu, uz tiem produktiem, kurus cilvēki ēduši tūkstošiem gadu – gaļa, zivis, dārzeņi, olas, sviests, olīveļļa, rieksti utt.

Ja vēlaties zaudēt svaru, labāk izvairieties no šiem īpašajiem “zema ogļhidrātu satura” produktiem, kuros patiesībā ir ļoti daudz ogļhidrātu. Ir tā, ka radoši tirgotāji dara visu iespējamo, lai dabūtu jūsu naudu. Viņi mēģinās pārliecināt, ka varat ēst cepumus, makaronus, saldējumu, maizi un veselu lērumu zema ogļhidrātu satura šokolādītes, kas saražotas ar viņu zīmolu. Neuzķerieties.

Tūkstošiem kompāniju mēģina realizēt vienu un to pašu triku, dažādās mērcēspievilinot un pārliecinot patērētāju iegādāties viņu “zema ogļhidrātu satura” mēslus, kas pilni ar cieti, cukura spirtiem un miltiem, saldinātājiem un citām dīvainām piedevām.

Lūk, divi vienkārši noteikumi kā izvairīties no neveselīga ēdiena (junk food):

• neēdiet produktus “zema ogļhidrātu satura” versijā, kas bagāti ar ogļhidrātiem -tādiem kā cepumi, šokolāde, šokolādes batoniņi, maize, makaroni vai saldējums, ja vien neesat pārliecināti par to sastāvu vai arī, ja esat tos pagatavojuši paši.
• izvairieties no produktiem, kuru sastāvā ir noradīti “saliktie ogļhidrāti” – parasti šo frāzi raksta, lai muļķotu pircējus.

Koncentrējieties uz kvalitatīvu, ne pārāk termiski apstrādātu dabīgu ēdienu. Jo mazāk uz produkta etiķetes norādītas sastāvdaļas, jo labāk.

4.noteikums: novērtējiet tievēšanas rezultātus gudri

Sekot līdzi svara zaudēšanai ir nedaudz sarežģītāk nekā liekas. Ja fokusējamies tikai uz svaru cipariem un kāpjam uz tiem pat vairākas reizes dienā, tas var sajaukt galvu, nokaitināt, maldināt un galu galā arī sagraut visu motivāciju.

Vispārīgi runājot, grīdas svari nav pats labākais padomdevējs un katrā ziņā ir slikts veselības mērs. Droši vien jūs vēlaties paskatīties, cik tauku ir zaudēts, taču svari mēra visu kopā – gan taukus, gan muskuļus, kaulus un iekšējos orgānus. Piemēram, audzēt muskuļu masu ir labi. Svars jeb ķermeņa masas indekss (auguma un svara attiecība) nav labākais jūsu progresa rādītājs tievēšanas un atveseļošanās ceļā. Sevišķi, ja ilgu laiku esat badojies vai dzīvojis pusbadā, ievērojot kaut kādu kalorijas ierobežojošu diētu, jūsu organisms sāk atgūt normālu masu (ne taukus), vai arī jūs, tievējot, vienlaicīgi nodarbojaties ar spēka treniņiem un audzējat muskuļu masu, tādējādi kopējais svara zudums ir mazāk redzams.

Tātad nepietiek tikai ar nosvēršanos. Krietni daiļrunīgāk par jūsu svara uzlabojumiem runā, piemēram, vidukļa apkārtmērs. Tieši viscerālie tauki (tie, kas uzkrājas uz vēdera) ir visbīstamākie. Labi zināms, ka vidukļa apkārtmērs ir proporcionāls priekšlaicīgas nāves riskam un apgriezti proporcionāls sagaidāmajam dzīves ilgumam. Tajā pat laika zemādas tauki (kas uzkrājas, piemēram, uz gurniem) nav tik bīstami veselībai. Tie, iespējams, neizskatās tik skaisti, tomēr nerada arī lielas problēmas. Bet toties tauki, kas uzkrājas uz vēdera, saistīti gan ar metabolisko sindromu, gan diabētu un tamlīdzīgām bīstamām slimībām.

Nav nekādas viltības: vienkārši aplieciet ap vidukli mērlenti nedaudz augstāk par nabu (ja vēlaties precīzi, tad tā ir līnija, kas atrodas tieši pa vidu starp ribas loku un iegurņa kaulu, ko var sataustīt sānā), izelpojiet un atslābinieties, neievelciet vēderu un nesavelciet mērlenti pārāk cieši.

Skaidrs, ka nozīme ir arī no augumam, bet orientējošie rādītāji ir sekojoši: sievietēm līdz 80 cm – lieliski, no 80-88 cm – neslikti, vairāk par 88 cm – par daudz; vīriešiem līdz 94 cm- lieliski, no 94-102 cm – neslikti, vairāk par 102 cm – par daudz.

Vidukļa apkārtmēru izmērīt rekomendējam pirms tievēšanas uzsākšanas un pēc tam to darīt ne biežāk kā reizi nedēļā vai vēl labāk – reizi mēnesī. Pierakstiet mērījumus, lai redzētu dinamiku. Atcerieties, ka svars var šūpoties pa dienām, taču nepārdzīvojiet par to, sekojiet līdzi notikumu attīstībai ilgtermiņā.

Neskaitot svaru un vidukļa apkārtmēru, ir vēl vairāki svarīgi rādītāji, kuriem vajadzētu sekot līdzi (sevišķi cilvēkiem pusmūžā un senioriem, kuriem ir veselības problēmas):

• arteriālajam spiedienam
• cukura līmenim asinīs
• holesterīna profilam (bet ne kopējam holesterīna līmenim)

Šie rādītāji praktiski vienmēr uzlabojas tievēšanas laikā, pie tam ātrāk nekā tiek zaudēts svars. Asins analīžu nodošana pirms un pāris mēnešus pēc tievēšanas uzsākšanas arī var iedvesmot turpmākai zema ogļhidrātu, bet bagātīgai dabīgo tauku satura diētas ievērošanai. Pēc analīžu rezultātiem ir redzams, ka jūs ne vien zaudējat svaru, bet kļūstat arvien veselāki.

Ja jums nav mērlentes, varat vispār neapgrūtināt sevi ar mērījumiem – pilnībā pietiks ar to, ka ievērosiet, kā mainās bikšu izmērs vai arī kādu pēc skaita bikšu siksnas caurumu jau lietojat.

5.noteikums: tikai mieru un pacietību

Parasti liekā svara uzkrāšana prasa vairākus gadus. Attiecīgi arī liekos kilogramus zaudēt vajadzētu bez steigas. Jo ātrāk jūs nometat svaru (piemēram, badojoties), jo ātrāk varat to atkal atgriezt atpakaļ – tas ir medicīniski pierādīts fakts. Lai tā nenotiktu, nepieciešams nodrošināties ar pacietību un visu darīt pareizi.

Uzsākot tievēšanu, sevišķi tās sākumā, viss notiek diezgan mērķtiecīgi: parasti pirmajā nedēļā, ievērojot stingro tievēšanu, cilvēks zaudē 1-3 kg, bet turpmāk – aptuveni puskilogramu nedēļā, ar noteikumu, ka jums patiešām ir daudz, ko zaudēt. Nosacīti var teikt, ka katrs kilograms- tas ir aptuveni 1 cm no vidukļa apkārtmēra. Saprotams, ka jaunieši no liekā svara atbrīvojas vieglāk nekā vecāki cilvēki, un vīrieši – vieglāk nekā sievietes. Jo stingrāku tievēšanu ievērojat, jo ātrāk sasniedzat vēlamo rezultātu. Taisnība ir arī tajā, ka, jo tuvāk esat savam ideālajam svaram, jo lēnāks progress, un arī tas ir pilnīgi normāli. Tā kā tievēšana pavisam noteikti ir harmoniska, jums nedraudēs pārcenšanās, zaudējot vairāk nekā nepieciešams. Galvenais, ēdiet tad, kad jūtat izsalkumu.

Esat gatavi arī tam,ka kādā brīdī varat nokļūtu tā saucamajā plato tievēšanas posmā jeb uz kādu laiku svara zudumu apstāsies. Tā dažreiz notiek, tas ir normāli un nav vērts satraukties. Turpiniet darīt to, ko esat iesākuši un agri vai vēlu jūs atkal izkustēsieties no šī strupceļa (ja vien, protams, darāt visu pareizi).

Kā saglabāt iegūto rezultātu uz visiem laikiem? – pats svarīgākais jautājums, ko uzdod visi tievētāji. Atbilde ir elementāra: lai notievētu uz visiem laikiem, arī ieradumi ir uz visiem laikiem jāmaina. Tiklīdz atkal ķersieties pie vecajiem ēšanas paradumiem, uzsāksiet atpakaļceļu uz iepriekšējo svaru, tāpēc nebrīnieties, ja agri vai vēlu nokļūsiet tur, kur sākāt.

Un vēlreiz – aizmirstiet par ātriem risinājumiem! Pat ja zaudējat kaut vai nedaudz lieku gramu vienu mēnesi pēc otra, tad agrāk vai vēlāk jebkurā gadījumā jums izdosies atbrīvoties no visa, ko vēlaties. Tas ir tāds nesteidzīgs, nemanāms progress – un tieši tas ir jums nepieciešams.

6. un 7. noteikums: izvairieties no augļiem un alus

Visbiežāk pirmais noteikums, par augļiem, attiecināms uz sievietēm, bet alus – uz vīriešiem, lai gan, protams, tas viss ir ļoti nosacīti. Augļus ir pieņemts uzskatīt par gandrīz vai brīnumainiem ārstnieciskajiem līdzekļiem. Un tajos patiešām ir veselīgas uzturvielas un vitamīni, bet arī ļoti daudz cukura – vidēji 10% no visas svaigu augļu masas ir ogļhidrāti. Vienkārši pagaršojiet apelsīnus vai vīnogas. Saldi, vai ne?

Piecas augļu porcijas (piemēram, pieci palieli āboli vai vairāki vīnogu ķekari) – tas ir tas pats, kas puslitrs kokakolas. Pie tam augļos esošais cukurs īpaši neatšķiras no tā, kas sastopams gāzētajos dzērienos (tiesa, daļa cukura augļos ir saistīta ar šķiedrvielām, un tas nedaudz samazina to sagremojamību, bet par to vēlāk).

Cukurs augļos var ļoti kavēt tauku dedzināšanu, kā arī, kā pēc jebkura salda ēdiena, jums biežāk rodas izsalkuma sajūta. Lai sasniegtu labākus rezultātus, izvairieties no augļiem vai arī ēdiet tos retāk, kā našķi.

Tagad nedaudz par alu. Ar to ir līdzīgs stāsts: alū ir ātrie ogļhidrāti, kas bloķē tauku dedzināšanu. Ne velti alu sauc par “šķidro maizi”, un alusvēderu tieši par alus vēderu. Problēma pat nav tā, ka tas ir kalorijām bagāts (100 gramos 30-55 kkal) un ar daudz ogļhidrātiem (parasti no 3,5-7 grami), bet gan tajā, ka šo dzērienu reti kad lieto mazliet. Alus krūzē ir aptuveni 250 kkal un 30 grami cukura. Taču maz ir tādu, kas izdzer tikai vienu krūzi. Turklāt alus veicina apetīti un burtiski piespiež pārkāpt keto diētas principus. Sevišķi, ja esat tikai pašā diētas sākumā.

Tievēšana nenozīmē pilnīgu atteikšanos no alkohola. Labs alus aizstājējs var būt sausais vīns vai bruts, tīrie dzērieni, piemēram, viskijs, konjaks, degvīns (tikai ne kokteiļos!) – visos iepriekš nosauktajos dzērienos gandrīz nav ogļhidrātu. Tajā pašā laikā, ar šiem dzērieniem nevajag arī pārspīlēt: jebkurš grādīgs dzēriens satur kalorijas, tāpēc var kavēt tauku dedzināšanu.

Protams, no 1-2 āboliem dienā jūs nekļūsiet resns – ja vien jums nav paaugstināta jutība pret ogļhidrātiem. Tomēr, ja vēlaties notievēt, augļi var procesu palēnināt. Augļi apgādā organismu ar ogļhidrātiem, bet tievēšanas ideja ir tāda, ka galvenajam enerģijas avotam jābūt taukiem. Lai gan ir viena nianse: ja jūs aktīvi nodarbojaties ar sportu, varat atļauties nedaudz vairāk augļu, tā kā daļa ogļhidrātu papildina glikogēna rezerves muskuļos. Jebkurā gadījumā pat ja ievērojat liberālo tievēšanas variantu, pārēsties augļus nevajadzētu. Labāk ievērot saprātīgu atturību.

8.noteikums: izvairieties no mākslīgajiem saldinātājiem

Daudzi cilvēki parasto cukuru aizstāj ar mākslīgajiem saldinātājiem, jo tic, ka tādā veidā tie samazina kaloriju skaitu un beigās arī tievē. Un tas šķiet diezgan pārliecinoši. Tomēr pētījumi liecina, ka mākslīgie saldinātāji nepalīdz atbrīvoties no liekā svara. Tieši pretēji, ir zinātniski dati, kas pierāda, ka saldinātāji stimulē apetīti un uztur tieksmi pēc saldumiem.

Tas ir tāpēc, ka organisms, reaģējot uz saldumu mutē, paredz glikozes nokļūšanu asinīs un jau laicīgi veicina papildu devu insulīna. Glikozes nav, bet insulīns jau dara savu darbu – pazemina cukura līmeni asinīs zemāk par normu. Rezultātā cilvēks sajūt izsalkuma lēkmi. Patiesībā nav precīzi zināms, vai šāda reakciju ķēde notiek regulāri. Kaut kas neparasts notika, kad testējām Pepsi Max, kā arī ir citi labi uzmodelēti pētījumi, kas parāda insulīna pieaugumu asinīs pēc mākslīgā saldinātāja lietošanas.

Turklāt mākslīgie saldinātāji rada atkarību no salduma un izraisa tieksmi pēc dažādām ogļhidrātiem bagātām ātrajām uzkodām, bet saldinātāju lietošanas sekas ilgtermiņā nav zināmas. Starp citu par stēviju raksta, ka tā ir dabīgs produkts, lai gan patiesībā nav nekā naturālāka par spēcīgi apstrādātu, supersaldu, baltu pulverīti, kādā tiek pārdots stēvijas ekstrakts.

Ja jums ir mērķis notievēt, rekomendējam pilnībā atteikties no saldinātājiem. Brīdī, kad atteiksieties no diētisko gāzēto dzērienu un ātro uzkodu apdullinoši saldajām garšām, bonusā jūs sāksiet sajust un baudīt īsta ēdiena dabīgo saldo garšu.

“Es izdarīju visu, kā nākas, bet rezultātā ieguvu lieko svaru un veselības problēmas”

Mēs turpinām publicēt reālus stāstus no reālu cilvēku pieredzes, kuri izmainījās, pievēršoties zema ogļhidrātu satura diētai. Kristīne Kronaua – Austrālijas dietoloģe un grāmatas “Treknā Revolūcija” (The Fat Revolution) autore, kura cīnās pret “absolūtām patiesībām” veselīga uztura jomā. Kristīne pastāstīja savu stāstu pirmajā LCHF starptautiskajā samitā Banting Summit, kas norisinājās pērn februārī Dienvidāfrikā, Keiptaunā.

Savos 20 ar astīti es svēru 20 kg vairāk nekā tagad. Es biju tieva pusaudze, bet kad man palika 18, sāku pieņemties svarā. Es uzaugu ne pārāk turīgā ģimenē, tāpēc mūsu uzturā nebija liels daudzums proteīnu vai tauku – patiesībā, mūsu pārtikai bija zems tauku saturs, un, kamēr augu, saskaņā ar vispārpieņemtajiem priekšstatiem, es visu darīju pareizi.

Neskatoties uz to, es sāku pieņemties svarā, tajā pašā laikā nesaprotot, no kurienes tas. Es cīnījos, izmēģināju dažādas diētas un kaut kādā brīdī nolēmu piekopt superveselīgu dzīvesveidu: neskatoties uz jau tā zema tauku satura uzturu, es kļuvu par veģetārieti. Pēc tam es patiešām pazaudēju nedaudz kilogramu, bet tad mana pašsajūta pasliktinājās. Vēlāk uzzināju, ka notievēju tamdēļ, ka biju sabojājusi gremošanas sistēmu un barības vielas uzsūcās organismā ļoti slikti.

Mana veselība turpināja pasliktināties. Es pavisam līdz minimumam samazināju tauku lietošanu uzturā, izsviedu laukā sviestu, eļļas un darīju visu kā pienākas: ārkārtīgi lielos daudzumos ēdu dažādus pilngraudus, lēcas. Mana diena sākās ar pilngraudu pārslām, sojas pienu un banānu. Taču nācās ēst diezgan bieži: tāda veida pārtika nedod ilglaicīgu efektu, tamdēļ ieturēties vajadzēja ik pēc pāris stundām. Lai gan es darīju visu saskaņā ar “neapstrīdamām patiesībām”, biju hroniski nogurusi un dabūju zarnu kairinājuma sindromu un zemu cukura līmeni asinīs. Sanāca tā, ka tu tā rūpējies par savu veselību, bet cilvēki, kas par to pat nedomā, izrādās ir veselāki par tevi. Es biju šokā.

Par laimi, man bija iespēja izpētīt šo jautājumu un atrast nepieciešamo informāciju. Es kardināli mainīju savus ēšanas paradumus uz zema ogļhidrātu satura/augstu tauku satura uzturu. Tas notika pirms 14 gadiem. Tā kā man tolaik bija ļoti slikts veselības stāvoklis, atveseļošanās ilga aptuveni divus gadus. Es tiku vaļā no hroniskā noguruma (ārsti gan teiks, ka šādai kaitei zāļu nav), izārstēju zarnu traktu un visas citas problēmas, kas man bija. Tas viss pateicoties LCHF un, kas ir apbrīnojami, man vairs nebija jāuztraucas par savu svaru. Man nebija jāskaita kalorijas, nebija jājūtas tā, it kā man kaut kas trūktu vai es būtu badā.

Uztura speciālisti saka, ka sievietēm labam noskaņojumam nepieciešami ogļhidrāti. Patiesībā, lai saglabātu augstu serotīna līmeni, nepieciešami tauki. Pat mūsu smadzenes pašas sastāv no 60% tauku, un aptuveni puse no tiem ir piesātinātie. Ja jau runājam par smadzeņu enerģijas ieguves avotu, tad tām visdrīzāk ir nepieciešams glikozes un ketonu maisījums. Bet ketonu mēs iegūstam tad, kad sadedzinām taukus. Ja cilvēks pilnībā ir atkarīgs no glikozes kā smadzeņu degvielas – un tādu attīstītajās valstīs ir vairums, – un, kad glikozes līmenis asinīs krītas, smadzeņu šūnas badojasun pat iet bojā. Ketoni kalpo kā svarīgas smadzeņu barības vielas.

Vēl vairāk, ir pārsteidzoši rezultāti, kuri iegūti pētot cilvēkus dažādās demences stadijās un Alcheimera slimniekus. Šie cilvēki ievēroja tievēšanu, sevišķi ketonu diētu, un uzņēma kokosriekstu eļļu (tā palīdz organismam izstrādāt ketonus), smadzeņu šūnas sāka burtiski atdzīvoties (ja vien slimība nebija jau pārāk tālu progresējusi).

Tagad savās brokastīs es apēdu trīs olas ar jēra gaļas gabaliņu vai īstu desiņu, kas izgatavota bez jebkādām papildvielām. Tas var būt arī bekons vai cūkgaļa, bet ar nosacījumu, ka tā izaudzēta, lietojot zaļbarību, nevis graudus. Un mēs vienmēr gatavojam sviestā un pievienojam eļļu jau gatavam ēdienam. Eļļa – tā ir visa atslēga, tā liek jums justies pieēdušam. Nu un, protams, padara edienu garšīgāku.